Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Kādreizējie LU kolektīvi
Pēdējās izmaiņas veiktas:
26.09.2013

LVU vīru koris


Jauktais koris "Daina"

LVU vīru koris ir dibināts 1948. gadā. 1950. gada rudenī, kad LVU vīru koris apvienojas ar vīru kori "Dziedonis", par daudzskaitlīgā kolektīva diriģentu uz septiņiem gadiem kļūst Haralds Mednis. Koris tā pastāvēšanas laikā no 1948. līdz 1959. gadam izvērš aktīvu koncertdarbību kā Rīgā, tā citās pilsētās republikā un ārpus tās robežām. Kora diriģenta pienākumus pildījuši arī E. Elksnītis, K. Deķis, T. Kalniņš, P. Kvelde. 1957. gadā, pēc kora atļaušanās dziedāt Lubānas baznīcā, H. Mednis tiek atbrīvots no diriģenta amata, un daļa dziedātāju pāriet dziedāt viņa jaunizveidotajā vīru korī "Tēvzeme". 1959. gadā LVU vīru koris beidz savu pastāvēšanu.
SKATĪT VAIRĀK
Koris "Daina" sarežģītajos padomju laikos gan gozējies slavas saulītē, gan saņēmis skarbu Komunistiskās partijas nopēlumu, atdzimis kā fenikss no pelniem un ieskanējies jaunā izcilības pakāpē. Pastāvēšanas laikā vairakkārt iegūtas uzvaras Dziesmu svētku dziesmu karos, saņemts ceļojošais Dziesmu svētku karogs, kā arī iegūts Tautas kora nosaukums. Tas 1951. gadā sāka darboties kā Rīgas Pedagoģiskā institūta jauktais koris, bet pēc institūta iekļaušanas LVU 1958. gadā tas ieguva nosaukumu "Daina". 1962. gadā uz kora bāzes LPSR Ministru Padomes Valsts profesionāli tehniskās izglītības komitejas paspārnē tiek izveidots jauktais koris "Daile", kas pastāvēja līdz 1990. gadam.
SKATĪT VAIRĀK


Vokāli instrumentālais ansamblis "Inversija"


Politiskās dziesmas ansamblis "Veltījums"

LVU vokāli instrumentālais ansamblis "Inversija" darbojās 20. gadsimta 70. gados – no 1974. gada līdz 1979. gadam. Ansambļa repertuārā bez latviešu tautasdziesmu apdarēm un latviešu komponistu oriģināldziesmām bija jāiekļauj arī padomju komponistu estrādes dziesmas, kas formas un satura ziņā atbilda tā laika ideoloģijai. Talantīgie mūziķi guva ievērojamus panākumus dažādos mūzikas festivālos Latvijā un ārpus tās robežām. Ansamblī tā pastāvēšanas laikā muzicēja gan LVU, gan citu augstskolu studenti, kuri spēlēja kādu mūzikas instrumentu, un kopīgo muzicēšanu padomju laikā pamatoti varēja uzskatīt par vienu no patīkamākajām brīvā laika pavadīšanas iespējām.
SKATĪT VAIRĀK

20. gadsimta 70. gados jauniešu vidū populāri kļuva politisko dziesmu ansambļi, kuru izpildīto dziesmu vārdos varēja dzirdēt marksisma-ļeņinisma idejas, solidaritātes, vienlīdzības un draudzības jēdzienus. LVU politiskās dziesmas ansamblis "Veltījums" izveidojās 1976. gada 16. oktobrī un pastāvēja līdz astoņdesmito gadu vidum. Tā mākslinieciskais vadītājs un dibinātājs bija LVU Ekonomikas fakultātes students Oļegs Vovks. Ansamblis "Veltījums" bija jauniešu dziesmu konkursa laureāts 1976. un 1978. gadā, kā arī pirmās vietas ieguvējs 1976. gadā Gorkijā notiekošajā mākslinieciskās pašdarbības festivālā "Studentu ritmi – 76".
SKATĪT VAIRĀK


Anša Rūtentāla kustību teātris


Tautas tradīciju kopa "Budēļi"

Anša Rūtentāla kustību teātris (ARKT) dibināts 1978. gadā Rīgā, un sākotnēji tas pazīstams kā Latvijas Universitātes (LU) Studentu teātra Kustību un plastikas grupa. Tā radītājs ir mīms, kustību mākslinieks un pedagogs Ansis Rūtentāls. 1998. gadā ARKT pārtrauc savu darbību LU sastāvā. 2000. gadā par tā māksliniecisko vadītāju kļūst Anša Rūtentāla skolnieks Dzintars Krūmiņš, savukārt no 2003. gada teātrim izrādes sāk veidot Anša Rūtentāla skolniece horeogrāfe Santa Grīnfelde. Kustību teātrī radītas 17 izrādes, 4 videofilmas, neskaitāmas kustību kompozīcijas un performances. Tas piedalījies festivālos un spēlējis izrādes gan Latvijā, gan ārzemēs.
SKATĪT VAIRĀK
LVU Cietvielu Fizikas institūta tautas tradīciju kopa "Budēļi" dibināta 1981. gada 13. februārī, un tās darbības organizēšanā ar lielu entuziasmu iesaistījās šī institūta darbinieki Ojārs Rode, Jānis Kleperis un Māra Lejiņa. Ar viņu iniciatīvu aizsākās folkloras tradīciju atjaunošana, cenšoties senās ieražas iedzīvināt dziesmās, dejās un rotaļās, tādējādi atdzīvinot aizmirstus svētkus visā to pilnībā un bagātībā. "Budēļi" koncertējuši ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā, piedalījušies gan Dziesmu un deju svētkos, gan daudzos ar folkloru saistītos festivālos. Šodien Tautas tradīciju kopas "Budēļi" juridiskā piederība saistās ar Rīgas Kultūras un tautas mākslas centru "Ritums". 
SKATĪT VAIRĀK