Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Tautas tradīciju kopa "Budēļi"
Pēdējās izmaiņas veiktas:
25.09.2013

Ingūna Strēle-Makovejeva

Folkloras kustības Latvijā veidojās 20. gadsimta 70. gados, kad pieauga interese par tradicionālo kultūru.1 Tās izveidojās ar pašu iniciatīvu, nevis bija valstiskas infrastruktūras virzītas un atbalstītas. Arī folkloras kustība "Budēļi" tika izveidota pateicoties noteikta interesentu loka pašiniciatīvai. Pasaulē 20. gadsimta 60. un 70. gados notika krass sabiedrībai nozīmīgu vērtību pārvērtēšanas periods, attīstījās hipiju, kā arī dažādas citas atšķirīgi domājošo kustības. Pašā centrā tika izvirzīts indivīds ar savu intelektuālo un emocionālo pasauli. Tādējādi visā pasaulē notika ievērojams tradicionālās kultūras uzplaukums. Ar nelielu nokavēšanos šīs vēsmas nonāca arī Padomju Savienībā, tai skaitā Latvijā. 1981. gadā vien izveidojās vairāk nekā desmit jaunas folkloras kustības, to skaitā arī Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes (LVU) Cietvielu fizikas institūta Tautas tradīciju kopa "Budēļi".2

Vārds "budēļi" nozīmē "budināt", "modināt", "rosināt".3 Tāds arī bija šī kolektīva mērķis – rosināt izzināt savas tautas pagātni, vēsturi, tradīcijas, godus, svētkus, un savas zināšanas vērst aktīvā darbībā, iedzīvinot senās tradīcijas mūsdienās. Kopas sastāvā esošie zinātnieki šī mērķa izpildei aicināja talkā folkloristus, etnogrāfus, ģeologus, astronomus, vēsturniekus un arheologus. No Latvijas Zinātņu akadēmijas īpaši atsaucīgs bija folkloras zinātnieks Jānis Rozenbergs – viņš lasīja lekcijas par gadskārtu ieražu svētkiem, svinamām dienām, ģimenes godiem un citām tēmām. Aktīvs "Budēļu" atbalstītājs bija ģeologs Viktors Grāvītis (1925–2003), kurš mudināja uz folkloras materiālu izzināšanu. Viņš kopā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktoru, astronomijas pētnieku Jāni Klētnieku nolasīja vairākas lekcijas par tautas astronomiju un senākām ģeoloģiskajām norisēm uz Zemes, kuru atspulgs rodams tautas folklorā un mītos.4 "Budēļi" ir atlasījuši un apkopojuši ievērojamu daudzumu tradicionālās kultūras materiālu, pēc kuriem veidojuši virkni tematisku dziesmu ciklu (programmu), kas saistīti ar gadskārtu ieražām – Jāņiem, Apkūlībām, Mārtiņiem, Ziemassvētkiem, Meteņiem, Lieldienām, Ūsiņiem, ar cilvēka dzīves nozīmīgajiem mirkļiem – dzimšanu, kāzām, miršanu, cilvēku savstarpējām attiecībām, kā arī ar vēsturi – strēlniekiem, leģionāriem un ģeogrāfiju.5 Kad bija iegūta pieredze, tika izmēģināts svinēt agrāk plaši atzīmētus svētkus. Gatavošanās šādiem svētkiem bija īsti zinātniska – tika lasīti etnogrāfiski apraksti, meklētas šo svētku dziesmas, rotaļas, ticējumi, zīlēšanas un buršanas. 1985. gadā Ziemassvētku kauju atceres laikā aizsākās braucieni uz Ložmetēja kalnu, kur tika dedzinātas sveces un visu nakti dziedātas strēlnieku dziesmas.6 Sākotnēji dalībnieku sastāvu veidoja galvenokārt LVU Cietvielu Fizikas Institūta darbinieki un viņu ģimenes, taču vēlāk pievienojās arī augstskolas studenti un draugi. "Budēļos" vidēji piedalījās 12–25 dalībnieki.7

LVU Cietvielu fizikas institūta direktors, fizikas matemātikas zinātņu doktors Andrejs Siliņš 1986. gadā izteicās: "Kopas darbība visā institūtā radīja lielu rezonansi. Kā jebkurš jauns pasākums, tas sākumā bija impulsīvs, notika meklējumi, pašizglītošanās, tika paplašināts redzes viedoklis. Mūsdienas ar ansambli tiek celts institūta, Universitātes prestižs."8

"Budēļi" koncertējuši ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Krievijā, Igaunijā, Polijā, Anglijā, Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Dānijā,9 kā arī piedalījušies visos Krišjāņa Barona jubilejas pasākumos, folkloras un etnogrāfisko ansambļu sarīkojumos. Notikušas uzstāšanās bērnudārzos, skolās, kolhozos, kultūras namos, ģimeņu klubos, parkos, muzejos, tirgus laukumos un institūtos. "Budēļi" organizējuši bērnu zīmējumu izstādi, bērnu eglīti, atbalstījuši Strazdes bērnu namu.

Atmodas laiks "Budēļiem" bija piepildītākais darbošanās periods. 1991. gada janvārī un augustā "Budēļu" kareivīgās un uzmundrinošās dziesmas par latviešu strēlniekiem, karavīriem un leģionāriem skanēja radio un televīzijas pārraidēs; 2001. gadā, barikāžu atceres desmitgadē, "Budēļi" saņēma Barikāžu piemiņas zīmes. Sākotnējais mērķis, kuru kopas dalībnieki sev izvirzīja – bagātināties pašiem –, nomainījās pret augstāku mērķi – nest tautas dziesmu un tradīciju skaistumu atpakaļ tautā.7

90. gados tautas tradīciju kopa "Budēļi" pārgāja Rīgas Domes Kultūras departamenta pakļautībā, bet no 2010. gada tā juridiski pieder pie Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra "Ritums".

Līdz 1987. gadam kolektīvu vadīja Ojārs Rode, vēlāk – Liena Vija Teterovska un Jānis Kleperis.




1Muktupāvels, Valdis.  Par dažiem mūsdienu folkloristikas un tās robežzinātņu jautājumiem: atskatoties uz savas zinātniskās darbības 25 gadiem. No: Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A.daļa, Sociālās un humanitārās zinātnes, 66.sēj., Nr. 1/2 (2012), 86. lpp.
2Latvijas PSR folkloras un etnogrāfiskie ansambļi. Sigulda: Siguldas novadpētniecības muzejs, 1988. 15.–17. lpp.
3Stučkas Latvijas Valsts universitātes Cietvielu Fizikas institūta tautas tradīciju kopa "Budēļi". No: Padomju Latvijas Sieviete. Nr. 2. 1988. 24. lpp.
4Īss ieskats "Budēļu" radošajā darbībā. No: Mēs no Rīgas, budēlīši / Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta tautas tradīciju kopa "Budēļi" ; [Jāņa Klepera teksts ; Lienas Teterovskas dziesmu atlase ; redaktors, Ainis Ulmanis]. Jūrmala : Lielupes izdevniecība, 2007. 140. lpp.
5P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Cietvielu Fizikas institūta tautas tradīciju kopa "Budēļi". Padomju Latvijas Sieviete. Nr. 2. 1988. 24. lpp.
6Rozenieks, Jānis.  25 gadi līdz "Mūsmājām" No: Latvijas Vēstnesis Plus, Nr.22. 2006. 8.febr. 8.lpp.
7Īss ieskats "Budēļu" radošajā darbībā. No: Mēs no Rīgas, budēlīši / Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta tautas tradīciju kopa "Budēļi" ; [Jāņa Klepera teksts ; Lienas Teterovskas dziesmu atlase ; redaktors, Ainis Ulmanis]. Jūrmala : Lielupes izdevniecība, 2007. 143. lpp.
8Jānis Kleperis. Piecus gadus un visu mūžu. No: Padomju Students.1986. 13. febr. 3 lpp.
9Budēļi [tiešsaiste]. Kultūra Rīga. (kultura.riga.lv.) [skatīts 14.05.13]. Pieejams: http://www.kultura.riga.lv/public/31931.html