Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Jauktais koris "Aura"
Pēdējās izmaiņas veiktas:
26.09.2013

Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes jauktais koris "Aura" dibināts 2004. gada rudenī.  Tas tika izveidots kā Rīgas Centra humanitārās vidusskolas skolotāju koris, un to vadīja mūzikas skolotāja Dzintra Krastiņa un viņas audzēknis Edgars Vītols. Pamazām korī iesaistījās arvien vairāk studentu no Latvijas universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes, tāpēc no 2008. gada koris oficiāli kļuva par šīs fakultātes kori1. Pašlaik korī dzied gandrīz astoņdesmit dziedātāji, un kora repertuārā ir latviešu tautas dziesmas, latviešu un citu tautu klasika, mūsdienu komponistu skaņdarbi, kā arī garīgā mūzika. Šobrīd kori "Aura" vada diriģents Edgars Vītols, kā koncertmeistare darbojas Mareta Beitika, bet vokālo pedagogu amatus ieņem Inese un Iveta Romancānes. 



Kora "Aura" vēsture

Pirmos pastāvēšanas gadus koris darbojās bez nosaukuma, vēlāk sevi nodēvējot par kori "Retorium". Sākotnēji tas bija Rīgas centra rajona skolotāju koris, kurā darbojās neliels skaits dalībnieku, kas izpildīja vienveidīgu repertuāru. Kad korim "Aura" pievienojās diriģents Edgars Vītols, bija vērojama tā izaugsme. Viņa vadībā koris kļuva aktīvāks, palielinājās koristu skaits, tas piedalījās lielākā skaitā konkursu, kā arī sāka aktīvi mēģināt. Korim "Aura" attīstoties, tajā sāka dziedāt arvien vairāk studentu no LU Fizikas un matemātikas fakultātes, tāpēc 2008. gadā tas kļuva par LU Fizikas un matemātikas fakultātes kori. 

2008. gadā Priekuļos tika organizēta arī pirmā kora nometne, un šajā pašā gadā koris rīkoja vēl vienu nometni arī Aizkrauklē. Nozīmīgs notikums ir 2008. gada 7. novembrī notikušais kora koncerts "Tev, Latvija", kas bija diriģenta Edgara Vītola diplomeksāmens. Šajā gadā koris piedalās arī XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos.

2009. gada 7. novembrī koris "Aura" saviem klausītājiem rīkoja 5 gadu jubilejas koncertu "Nu es varu gavilēt!", kas notika LU Lielajā aulā. Kāds no kora dalībniekiem atceras: "Šim koncertam nopietni gatavojāmies, un brīžiem šķita, ka to var salīdzināt ar tādu kā izlaidumu, uz kuru atnāk ģimene, radi un draugi, lai novērtētu mūsu veikumu un apsveiktu mūs. Koncerts bija iespaidīgs un emocionāls, vienmēr atmiņā paliks puišu veltītā dziesma meitenēm "Nāc man līdz" un meiteņu veltījums puišiem "Sunīšami maizi devu". Pirmo reizi tika veikts arī kārtīgs video ieraksts, pēc kura vēlāk paši varējām novērtēt, kā izskatāmies no malas. Vēl iespaidīgāka bija pēc koncerta sekojošā balle, kurā tika dziedāts un dejots tik pamatīgi, ka pasākuma bilancē vēlāk varēja ierakstīt vienu lauztu kāju, vienu izmežģītu roku, vienu smadzeņu satricinājumu, kā arī desmitiem pazaudētas balsis. Ja ballējamies, tad kārtīgi!".3 

2010. gadā korim pievienojas vokālā pedagoģe Inese Romancāne, savukārt 2011. gada 8. aprīlī LU Lielajā aulā notiek otrais diriģenta Edgara Vītola diplomeksāmens – koncerts "Mirdz mana dziesma".

2012. gadā un 2013. gadā koris aktīvi koncertē, uzstājas dažādos pasākumos un piedalās konkursos. 

Par lielākajiem sasniegumiem var uzskatīt vairākas kora uzvaras starptautiskajos konkursos. Trīskāršu triumfu koris svinēja 25. starptautiskajā F. Šūberta koru konkursā, kas norisinājās Vīnē (Austrijā) 2008. gada novembrī. Tur "Aura" ieguva 1. vietu un Zelta diplomu kategorijā bez obligātā skaņdarba, Zelta diplomu garīgās mūzikas programmā, turklāt Edgars Vītols saņēma arī labākā diriģenta balvu. Arī 2010. gada oktobrī notikušajā 6. starptautiskajā R. Šūmaņa koru konkursā un festivālā Cvikavā (Vācijā) koris ieguva 1. vietu un zelta diplomu jaukto koru grupā obligāto skaņdarbu kategorijā, 1. vietu un zelta diplomu garīgās mūzikas programmā, bet Edgars Vītols saņēma labākā diriģenta balvu. Pats diriģents atzina: "Konkurss bija patiess pārbaudījums visam kora kolektīvam – konkursa programmas augstā grūtības pakāpe, braucienā pārvarētās grūtības, kā arī intensīvais kora mēģinājumu un uzstāšanās grafiks gatavojoties konkursam. Kopā esam ieguldījuši lielu un smagu darbu, lai pasaulei rādītu latviešu koru mākslas augtās virsotnes un patlaban varētu lepoties ar saviem panākumiem"2. Jau pēc gada, 2011. gada jūlijā, starptautiskajā koru konkursā "Grand Prix of Choral Music" Grācā (Austrijā) koris vēlreiz saņēma zelta medaļu tautas mūzikas kategorijā un zelta medaļu jaukto koru obligātajā kategorijā. Šajā gadā koris "Aura" ieguva arī skatītāju simpātiju balvu, kas tika piešķirta par atraktīviem priekšnesumiem laureātu koncertos.

Koris "Aura" piedalās ne tikai starptautiskajos konkursos, bet aktīvi koncertē arī Latvijā un piedalās dažādos LU pasākumos. Koris uzstājas LU izlaidumos, piedalās Fizmatu dienu pasākumos, kā arī rīko dažādus koncertus LU Fizikas un matemātikas fakultātes pasniedzējiem, studentiem un visiem saviem klausītājiem. 

Paši koristi, runājot par savu kori, norāda, ka tas ir "iespējams, labākais koris pasaulē", kurā darbojas 70 labi draugi, kas kopīgi piepilda savu sapni dziedāt. Koris "Aura" tā dalībniekiem sniedz nebeidzamu dzīvesprieku un ļauj saskatīt jaunus apvāršņus. 

Pats diriģents Edgars Vītols norāda, ka koris "Aura" nav tikai koris – tas ir dzīvesveids. Edgaram Vītolam aizraušanās ar mūziku radās jau vidusskolā. Viņš absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, kur ieguvis bakalaura grādu mūzikas pedagoģijā un kora diriģēšanā, un maģistra grādu mūzikā. Viņš ir skolotājs un diriģents Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā, kā arī viens no Kultūras un atpūtas centra "Imanta" vīru kora "Absolventi" diriģentiem. Taču, neskatoties uz noslogoto ikdienu, Edgars Vītols vienmēr atrod laiku savai sirdslietai – LU Fizikas un matemātikas fakultātes jauktajam korim "Aura". Diriģents atzīst: "Mana misija ir iemācīt dziedāt. Gribu, lai dzied visi".2



Kora "Aura" tradīcijas 

Gandrīz desmit gadu pastāvēšanas laikā ir izveidojušās arī dažādas kora tradīcijas. Par vienu no tādām var uzskatīt mēģinājumus, kuru laiks un vieta nu jau kādu laiku ir nemainīgi, tāpēc dziedātāji jau pieraduši pārējās savas dzīves norises pakārtot tieši kora vajadzībām. Mēģinājumi, protams, ir smags un rūpīgs darbs, bet vienlaikus tās ir arī divarpus lieliskas un dzirkstošas stundas, kurās koris ne tikai dzied, bet arī atpūšas un smejas. Mēģinājumus aizraujošus dara asprātīgie tenoru jociņi un jautrie Edgara Vītola komentāri. Koristi paši norāda: "Muzikālu piedzīvojumu korim ir daudz. Par ikgadēju tradīciju kļuvusi dziedāšana LU Fizikas un matemātikas fakultātes izlaidumā, Mežciema pansionātā, Rīgas Sv. Pētera baznīcas muzikālajās otrdienās, Rīgas svētkos; tāpat dziedam dažādos citos vietēja mēroga pasākumos, piemēram, novadu dziesmu svētkos, Rīgas kopkoru koncertos, kā arī piedalāmies starptautiskos konkursos, bet, kad ar to visu vēl ir par maz, tad dažkārt mēdzam uzdziedāt arī tramvajos, autobusos un vilcienos, tirdzniecības centros, uz ielas un gājēju tuneļos, vai vienkārši spējam kādam piedziedāt pilnas ausis ar priecīgu un labestīgu "Auru"". 


Taču viena no nozīmīgākajām tradīcijām ir kora nometnes, kas tiek gaidītas ar īpašu nepacietību. Katru gadu augusta beigās, vēl pirms jaunās sezonas sākuma, trīs dienas tiek atvēlētas kora nometnei, kuru parasti apņemas organizēt kāds no kora dalībniekiem, uzņemot koristus savā dzimtajā pusē. Nometne vienmēr tiek rīkota ar mērķi iemācīties repertuāru kādam nākamajā sezonā notiekošam svarīgam koncertam vai konkursam. Šim nolūkam kora nometnē piedalās arī kora ilggadējie draugi un palīgi – Ilva Krauze un Guntis Pavilons. Nometnes ietvaros notiek arī jauno dziedātāju iesvētības un zvēresta nodošana, tiek ierīkota nakts trase, koristi paši spēlē un dzied vakara ballītē, neiztiek arī bez "Kailās jūdzes" un tautas deju kora (TDK) "Brauna kustība", kā arī balss grupu sacensībām par labākā kora logo izveidi. Nometnē un arī dažādu citu neoficiālu kora pasākumu ietvaros novērojams kora alter ego "Mežmalas Šļupsts". Baumo, ka šī sastāva dibināšanas datums nav precīzi nosakāms, bet nosaukuma izveidošana gan piefiksēta – visai miglainos apstākļos tā notikusi tieši 2009. gada 14. martā. Kopš tā laika "Mežmalas Šļupsts" sniedz performances gandrīz ikviena kora pasākuma izskaņā, ik pa laikam ieceļot arī savu diriģentu. Tāpat koristi atceras tautas deju kora "Brauna kustība". rašanos. 1. soprāns Santa Rukmane stāsta: "Reiz kādā no kora pasākumiem, kuros parasti mēdzam gan dziedāt, gan arī dejot, viens no koristiem atcerējās savu kādreizējo pieredzi tautas deju dejošanā un pavilka līdzi vēl bariņu koristu vienā jautrā dancī. Nākamajā kora nometnē Matkulē 2010. gadā tik tikko korī uzņemtais 1. alts Laura novadīja pirmo mēģinājumu, bet pēc divu gadu pārtraukuma, 2012. gada nometnē Skrundā, TDK "Brauna kustība" jau bija gatava savai pirmajai dejai un pat pirmajam dejas video ierakstam."3

Santa Rukmane norāda: "Līdzīgi kā nometne, visu gadu tiek gaidīts arī kora Ziemassvētku pasākums, saukts par "”Kora EGLI", kura ietvaros sniedzam atskaites koncertu LU Fizikas un matemātikas fakultātes darbiniekiem, bet pēc tam notiek tradicionālā Ziemassvētku balle. Par neatņemamu EGLES sastāvdaļu kļuvusi t.s. "sūdiņloterija" jeb apdāvināšanās spēle, kur svarīgākais ir tieši dāvaniņas izskats, nevis saturs, tādēļ katra kārtīga korista uzdevums ir visu gadu kalt un zagt idejas par visoriģinālāko dāvaniņas noformējumu. Pusnaktī, kad dāvaniņas izlozētas, dedzinām brīnumsvecītes un dziedam "Eglīte smaržo un mirdz…", it kā ieskandinot Jauno gadu un cerot, ka tas atnesīs vēl nebijušus, krāsainus un muzikālus piedzīvojumus".3


Kora "Aura" piedzīvojumi 

Kora pastāvēšanas laikā notikuši dažādi atgadījumi, kas palikuši kora dalībnieku atmiņās un tiek stāstīti interesentiem. Lielākie piedzīvojumi saistās ar kora dalību starptautiskajos pasākumos.

Viens no pirmajiem lielajiem piedzīvojumiem atgadījās 25. starptautiskajā F. Šūberta koru konkursā Vīnē. "Tas bija "Auras" pirmais lielais konkurss, un tajā atgadījās arī viens no spilgtākajiem kurioziem kora vēsturē – mirkli pirms uzstāšanās konkursā baritons Miks saprata, ka ir aizmirsis savu tautas tērpa žaketi viesnīcā. Protams, ka tādā izskatā dziedāt nevar, tāpēc Miks jau bija sabēdājies, bet diriģents sadusmojies par šādu neuzmanību. Lai vai kā, koris sastājās ielas malā, lai iedziedātos. Dažām meitenēm bija kļuvis vēsi, tāpēc uz tautastērpiem viņas bija uzģērbušas savus rudens mēteļus un jakas. Dziedam, dziedam, te pēkšņi Edgars Vītols saka 1. soprānam Santai: "Ģērbies nost! Un ātri!". Iestājas apjukums – ko, kāpēc, kas notiek? Bet Edgars Vītols jau pats pieskrējis klāt, pogā vaļā Santas mēteli un aši sniedz to Mikam. Izrādās, mētelis ir tieši tādā pašā krāsā un faktūrā kā puišu tautastērpu žaketes! Par laimi, Miks arī tāds augumā slaidāks padevies, tāpēc izdodas mētelīti uzstīvēt virsū un – aiziet – dziedāt! Un nodziedam tik labi, ka tiekam finālā, uz ko neviens nebija cerējis, bet tas diemžēl nozīmē arī to, ka dziesma finālam it nemaz nav sagatavota. Visa turpmākā nakts pagāja pa bariņiem pulcējoties viesnīcas istabās un gandrīz līdz asarām mācoties "Lauztās priedes". Kā var spriest pēc iegūto titulu saraksta, mums beigās izdevās nodziedāt izcili, un pēc konkursa arī jaunie dziedātāji, kas šo dziesmu bija dziedājuši pirmo reizi, nu varēja to nodziedāt pārliecinoši, no galvas, kaut vai trijos naktī pamodināti no miega: "Tu vari mūs šķelt, tu vari mūs lauzt, mēs tāles sniegsim, kur saule aust!"".3

Par 2011. gada konkursu Grācā stāsta koristi: "Konkurss pašā vasaras vidū izrādījās gan skaists atpūtas brauciens, gan arī īsts izturības pārbaudījums. Mēģinājumi notika piekarsušās telpās, un uzstāšanās biezajos tautastērpos radīja milzu nogurumu, tomēr "Aura" jau nebūs tas koris, kam pietrūks enerģijas. Grācā mums bija interesanta sastapšanās ar vēl vienu enerģisku cilvēku – jauniešu kora "Balsis" diriģentu Intu Teterovski, kurš, kā izrādījās, bija žūrijas sastāvā un vērtēja mūsu uzstāšanos konkursā. Pēc konkursa Ints Teterovskis pievienojās mūsu kompānijai brīdī, kad bijām izgājuši naksnīgajās Grācas ielās, lai uzdziedātu citas sirdij mīļas dziesmas. Pēc nelielas tielēšanās Teterovskis nodiriģēja "Proč bi chom", kas "Auras" dziedamo dziesmu sarakstā iekļauta no operkoru dziedāšanas laika. Šis brauciens paliks atmiņā arī ar pacietīgo ballīšu gaidīšanu – kamēr notika gatavošanās konkursam, gluži saprotams – nekādu ballīšu! Taču beigās tas viss vainagojās ar lielisku cepumu ballīti un interesantu rāvējslēdzējballīti viesnīcas telpās".3

 

Jauktā kora "Aura" CV

2004
Dibina Rīgas Centra humanitārās vidusskolas skolotāju jaukto kori

2007
Piešķir nosaukumu "Aura"

2008
Oficiāli sāk darboties LU Fizikas un matemātikas fakultātes paspārnē
Pirmā dalība XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos
Trīskārša uzvara XV Starptautiskajā Franča Šūberta koru konkursā Vīnē (Austrija)

2009
Dalība starptautiskā kopkorī ar Džuzepes Verdi skaņdarbu "Rekviēms" Viļņā (Lietuva)
5 gadu jubilejas koncerts "Nu es varu gavilēt!"

2010
Trīskārša uzvara VI Starptautiskajā Roberta Šūmaņa koru konkursā un festivālā Cvikavā (Vācija)

2011
Pirmā dalība XVI Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos "Gaudeamus" Viļņā (Lietuva)

2012
Dalība sadraudzības koncertā "Mini Gaudeamus" ar Viļņas jaukto kori un Tartu Studentu kori (Igaunija)

2013
Iegūst televīzijas raidījuma "Bez tabu" Dziesmusvētku simpātijas balvu
Iegūst akciju sabiedrības "Cēsu alus" dibinātās programmas "Cēsu prēmija" galveno balvu – 10 000 latu jeb iespēju piedalīties Maltas Starptautiskajā koru konkursā – festivālā


Mākslinieciskie vadītāji

2004–2007
Dzintra Krastiņa

2004–pašlaik
Edgars Vītols




1"Aura". LU Fizikas un matemātikas fakultātes jauktais koris  [tiešsaiste]. Pieejams : www.koris-aura.lv
2Lūsiņa, Inese.  XXI gadsimta diriģents. Sestdiena : laikraksta "Diena" pielikums.  2013, Nr.17 (03.09.05.), 26.–30. lpp.
3Rukmane, Santa. Iespējams, labākais koris pasaulē!  : nepublicēts materiāls.