Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
LU Pūtēju orķestris
Pēdējās izmaiņas veiktas:
26.09.2013

Gita Rozenberga

LU Pūtēju orķestra dibināšana

2003. gadā Latvijas Universitātes Kultūras, Mākslas un Izglītības jaunrades biedrības "Juventus" direktorei Edītei Simanovičai radusies ideja, ka būtu lieliski, ja Latvijas Universitātei būtu pašai savs pūtēju orķestris. 2008. gadā diriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asoc. profesors Jānis Puriņš, atzīstot, ka Rīgā ir par maz pūtēju orķestru, pieņēmis uzaicinājumu veidot LU pūtēju orķestri. LU Pūtēju orķestra menedžere ir pūtēju orķestru eksperte Astrīda Ķēniņa.1

Diriģents saka, ka ir prestiži saukties par "Latvijas Universitātes pūtēju orķestri", tāpēc nekāds īpašs nosaukums nav vajadzīgs.

Jau mēnesi pēc orķestra dibināšanas bija ieplānots pirmais koncerts, piedaloties starptautiskā projektā – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rīkotajā mūzikas festivālā  un konkursā "Trompešu dienas".1


Orķestra darbība

Latvijas Universitātes Pūtēju orķestris ir koncertorķestris. Diriģents koncertdarbību veido pēc diviem pamatprincipiem – tai jābūt regulārai, un katrā koncertā ir vajadzīgs viesdiriģents vai viessolists. LU Pūtēju orķestris sniedz vienu nopietnu koncertu mēnesī, atskaņo daudz jaundarbu, regulāri veido latviešu mūzikas programmas un daudz spēlē ar dažādiem viesiem – gan solistiem, gan diriģentiem.


Orķestra repertuārs

"Latvijas Universitātes pūtēju orķestra programmas veido dažādu laikmetu un stilu mūzika. Tā repertuārā ir J. S. Baha, G. F. Hendeļa, V. A. Mocarta, A. Vivaldi, R.Vāgnera un citu komponistu aranžējumi, kā arī oriģinālmūzika: Alfrēda Rīda, Johana de Meija, Jana van der Rosta, Franko Cesarīni, Filipa Spārka, Ferera Ferāna un latviešu autoru Jura Karlsona, Gunāra Ordelovska, Raimonda Paula, Pētera Butāna, Riharda Zaļupes u.c. komponistu darbi. Orķestris regulāri atskaņo arī populāro un džeza mūziku."2


LU Pūtēju orķestra sasniegumi

LU Pūtēju orķestris piedalījies dažādos festivālos un konkursos Latvijā un ārvalstīs. Latvijā nozīmīgākie ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rīkotie festivāli "Trompešu dienas" 2008. gadā, "Low Brass Days" 2009. gadā, "Trombonu dienas" 2009. gadā, Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki 2008. un 2013. gadā . LU Pūtēju orķestris konkursos ir ne tikai piedalījies, bet arī uzvarējis. 2009. gada jūnijā LU pūtēju orķestris ieguva 1. vietu un Grand Prix augstskolu orķestru kategorijā Starptautiskajā pūtēju orķestru festivālā un konkursā "Кремлевские звезды" Istrā (Maskavas apgabalā, Krievijā), 2010. gada martā ieguva 1. vietu augstākajā grupā 1. Baltijas valstu pūtēju orķestru konkursā "Baltic Open"; 2011. gada martā orķestris piedalījās IV Latvijas pūtēju orķestru konkursā un ieguva 1. vietu augstākajā grupā. Tā paša gada aprīlī orķestris ieguva 1. vietu un Grand Prix XI Lietuvas atklātajā pūtēju orķestru čempionātā Paņevežos.2

LU Pūtēju orķestris ir ierakstījis divus vērtīgus kompaktdiskus – 2008. gadā ieskaņota austriešu komponista Šeina Vudborna (Shane Woodborne) "Roravas mesa" ("Rohrauer Messe") (skat. ierakstu: 1. daļa, 2. daļa, 3. daļa, 4. daļa), kas ir kopdarbs ar Latvijas Universitātes jaukto kori "Juventus", savukārt 2010. gadā ierakstīts Rolfa Rudina (Rolf Rudin), "Rekviēms" ("Requiem"), op.70.2

Viens no pēdējiem sasniegumiem ir 2013. gadā iegūta 1. vieta Rīgas un Pierīgas novada pūtēju orķestru skatē, kurā orķestris par savu sniegumu augstākajā grupā ieguva 45,73 punktus. Šogad LU Pūtēju orķestris priecēja skatītājus koncertos XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, kā arī to ieskandināšanas raidījumā "Lai top!".3


Diriģents un dalībnieki

Jānis Puriņš ar orķestriem ir saistīts visu savu dzīvi. Diriģēšanu viņš uzsācis Rīgas Tehniskās Universitātes studentu pūtēju orķestrī, un tur nostrādājis līdz 1991. gadam. Pēc tam diriģents vadījis profesionālo orķestri "Rīga", bet 1997. gadā izveidojis Jūrmalas pūtēju orķestri.1

Pirmos impulsus Jānim Puriņam, vēl mācoties Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolā, deva viņa skolotājs – izcilais diriģents un pūtēju orķestru tradīciju veicinātājs Hermanis Eglītis. Jānis Puriņš labi atceras to dienu, kad spēlēja trompeti orķestra mēģinājumā, un Hermanis Eglītis kā diriģents stāvēja priekšā un paaicināja Jāni nodiriģēt vienu maršu. Tā aizsākās Jāņa Puriņa gaitas diriģēšanā. Kā atzīst Jānis Puriņš, diriģēšana ir ilglaicīga un lēna profesija – lai to apgūtu, ir jāapbruņojas ar pacietību, un būtiskas ir prasmes strādāt ar cilvēkiem (mūziķiem, solistiem, diriģentiem, koncertu organizatoriem un skatītājiem), organizatoriskās spējas un pedagoga talants.1

Sākumā diriģents Jānis Puriņš uz Rīgu faktiski atveda savu komandu, jo sākumā LU Pūtēju orķestrī savas mākslinieciskās izpausmes realizēja liela daļa dalībnieku, kas iepriekš spēlējuši Jūrmalas pūtēju orķestrī. Dalībnieki LU Pūtēju orķestrī tiek regulāri pieaicināti no ikgadēja vasaras radošā projekta "Latvijas Jauniešu pūtēju orķestris", kurā jau 17 gadus tikusi dota iespēja muzicēt labākajiem jaunajiem mūziķiem.4

Dalībnieki un to skaits orķestrī nepārtraukti mainās – tā ir žanra specifika. Šobrīd pūtēju orķestra sastāvā ir vairāk kā 50 dalībnieki. Sastāvs ir nokomplektēts visās mūzikas instrumentu grupās. Orķestrī spēlē gan studenti, gan absolventi, taču no mācībspēkiem tajā pagaidām nespēlē neviens. Mūziķu profesijas ir dažādas – kolektīvā ir baņķieri, juristi, sekretāri, priekšnieku palīgi, skolotāji, pārdevējas, tirdzniecības menedžeri. Tie ir cilvēki, kuriem mūzika ir ļoti labs atpūtas un sevis realizēšanas veids. LU pūtēju orķestris ir uzskatāms par  jauniešu kolektīvu, jo tajā spēlē cilvēki vecuma grupā no apmēram 15 līdz 25 gadiem. Lielajai orķestrī valdošajai dažādībai un mainībai vienoties palīdz kopīgā devīze darbā un svētkos – "Mēs elpojam kopā!".



LU Pūtēju orķestra CV

2003
LU Kultūras, Mākslas un Izglītības jaunrades biedrības "Juventus" direktorei Edītei Simanovičai rodas ideja – LU vajadzīgs pūtēju orķestris

2008
Dibina LU Pūtēju orķestri
Pirmais patstāvīgais koncerts Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rīkotajā mūzikas festivālā "Trompešu dienas 2008"
Pirmā dalība XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu un XIV Deju svētkos
Ieraksta pirmo kompaktdisku – Šeina Vudborna "Roravas mesa"

2009
Dalība Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rīkotajos mūzikas festivālos "Low Brass Days 2009" un "Trombonu dienas 2009"
1. vieta un Grand Prix Starptautiskajā pūtēju orķestru festivālā un konkursā "Кремлёвские звёзды" Maskavā (Krievija)

2010
1. vieta I Baltijas valstu pūtēju orķestru konkursā "Baltic Open" Jelgavā

2011
1. vieta IV Latvijas pūtēju orķestru konkursā Valmieras kultūra centrā
1. vieta un Grand Prix XI Lietuvas atklātajā pūtēju orķestru čempionātā Paņevēžā (Lietuva)

2013
1. vieta Rīgas un Pierīgas novada pūtēju orķestru skatē



Mākslinieciskais vadītājs

2008–pašlaik
Jānis Puriņš


VIDEO:
LU Pūtēju orķestris – Call of the Clans (K. Houben)




1Intervija ar LU Pūtēju orķestra diriģentu Jāni Puriņu : nepublicēts materiāls
2Latvijas Universitātes pūtēju orķestris.  Moto: MĒS  ELPOJAM  KOPĀ! : nepublicēts materiāls
3Puriņš, Jānis. Latvijas Universitātes pūtēju orķestris skatē iegūst 1. vietu [tiešsaiste]. 2013, 14. marts. [Skatīts 2013. gada 12. jūnijā]. Latvijas Universitāte (lu.lv). Pieejams: http://www.lu.lv/zinas/t/19089
4Raušmane, Krista. Latvijas Universitātes Pūtēju orķestris: "Mēs elpojam kopā!". AlmaMater [tiešsaiste], 2011, vasara, 23.–25. lpp. [Skatīts 2013. gada 12. jūnijā]. Pieejams: http://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/7/390/1/LU-AM-2011-02-mazs.pdf