Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Senās mūzikas ansamblis "Canto"
Pēdējās izmaiņas veiktas:
26.09.2013

Liene Nikele

Senās mūzikas ansambļa "Canto" vēsturiskā attīstība

Latvijas Universitātes (LU) Senās mūzikas ansamblis "Canto" ir dibināts 1982. gadā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asoc. prof. Irēnas Nelsones un vēsturnieka Andreja Mūrnieka vadībā.10,11 Līdz valsts neatkarības atgūšanai tas ir bijis vienīgais senās vokālās mūzikas izpildītājs Latvijā, kas izpildījis gotikas un renesanses laikmeta skaņdarbus8. Sākotnēji ansambļa nosaukums bija Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Svešvalodu fakultātes vokālais ansamblis "Canto". Tulkojumā no latīņu valodas "Canto" nozīmē "es dziedu".12

1982. gadā ansambļa "Canto" dibinātāja Irēna Nelsone kopā ar dzīvesbiedru Andreju Mūrnieku sapulcināja ap sevi renesanses laika vokālās mūzikas entuziastus (tai laikā galvenokārt Rīgas 6. vidusskolas audzēkņus)17. Pienāca brīdis, kad ansamblī dziedošās meitenes skolu pabeidza, bet šķirties, jo sevišķi no dziesmas, negribēja, tāpēc ansambļa dibinātāja viņas aicināja turpināt dziedāt – izpildot 16. gadsimta mūziku. Toreiz renesanses mūzika meitenēm bija pilnīgi sveša – to vajadzēja apgūt.18

Interesants notikums, uzsākot ansambļa darbību, ir tas, ka vienā no pirmajiem mēģinājumiem dziedātājs Aleksandrs Zeimuļs-Priževoits ansambļa dibinātājai, mākslinieciskajai vadītājai Irēnai Nelsonei uzdāvināja diriģenta zizli, kas iepriekš ir pabijis diriģenta Leonīda Vīgnera rokās24.

No 1982. gada līdz 1983. gadam sākas aktīvs ansambļa "Canto" mēģinājumu process. Pirmais koncerts norisinās Ārzemju mākslas un vēstures muzejā Rīgā. Tika dziedātas O. Laso "Matona mia cara" un T. Morlija "My bonny less she smileth", kas kļuva par ansambļa populārāko skaņdarbu.24

"Canto" kopš dibināšanas ir bijis LU kolektīvs, un tajā muzicējuši ne vien universitātes studenti un darbinieki, bet arī divi zinātņu doktori13. Ansambļa sastāvs ir mainījies vairākas reizes, taču, neskatoties uz to, kolektīvu vienmēr kopā saturējusi lielā aizrautība un senās mūzikas mīlestība.

Ansambļa "Canto" otrs mākslinieciskais vadītājs (no 1982. gada līdz 1987. gadam), LU Svešvalodu fakultātes docents Jānis Sīlis ir teicis: "Es dziedu – mūzika vibrē manī, es skanu dziesmā: es dzīvoju!. Mums, ansambļa dalībniekiem, tas ir ideālais stāvoklis, ko no mēģinājuma mēģinājumā, no koncerta koncertā cenšas notvert ansambļa dalībnieki".17, 24

Ansambļa dibinātāja Irēna Nelsone atceras, ka neilgi pēc ansambļa dibināšanas nonākusi pie secinājuma, ka tagadējiem abiem sastāviem – senās mūzikas ansamblim "Ludus" un "Canto" – ir jādarbojas individuāli. Viņa norādīja, ka ansambļa (tagad) "Ludus" dalībnieki ir profesionāļi, bet "Canto" dalībnieki – amatieri. Tomēr, neskatoties uz ansambļa "Canto" sastāva izmaiņām, veiksmīgā sadarbība tiek turpināta vēl šodien – tapuši vairāki teatralizēti uzvedumi un raidījumi Latvijas televīzijā, kā arī notikušas kopīgas uzstāšanās dažādos koncertos.

Ansamblis "Canto" ir viens no darbīgākajiem, atraktīvākajiem un radošākajiem LU kolektīviem, kas jau ilgus gadus popularizē seno mūziku7. Kopš ansambļa dibināšanas brīža tā dalībniekiem senās mūzikas stilistikas jautājumos palīdz iedziļināties Latvijas Mūzikas akadēmijas docents Andrejs Krūmiņš.24

"Canto" daudzi savulaik ir iepazinuši koncertos Latvijas Valsts Universitātes aulā, Rīgas Pedagoģiskā institūta studentu klubā, kā arī koncertējot dažādās baznīcās (Anglikāņu baznīcā, Cēsu Jāņa baznīcā u.c.)1, kā arī uzstājoties Bauskas pilsdrupās un Latvijas Televīzijā.

Interesants ir fakts, ka senāk, lai kļūtu par pilntiesīgu ansambļa dalībnieku, bijis jāiztur pārbaudes laiks – vesels gads. Pēc tam dalībnieki sanākuši kopā, un jaunpienācējam bijis jāpiesaka sevi ar teatralizētu uzvedumu16. Šī kādreiz iedibinātā tradīcija šobrīd gan vairs nepastāv. Taču ansambļa dibinātāja, mākslinieciskā vadītāja (no 1982. gada līdz 2007. gadam) Irēna Nelsone un mākslinieciskā vadītāja (no 2008. gada līdz šim brīdim) Kristīne Gaile norāda, ka tomēr ir kāda tradīcija, kas saglabājusies līdz šodienai – ikreiz pirms uzstāšanās ansambļa dalībnieki uz pavisam īsu brīdi sastājas aplī, sadodas rokās un aizver acis – tas palīdzot ieiet pareizajā noskaņā pirms katra koncerta.

Kopš 2008. gada darbojas divi neatkarīgi sastāvi – ar līdzšinējo nosaukumu "Canto" LU darbojas jauna vokāli instrumentāla amatieru grupa Kristīnes Gailes vadībā, savukārt profesionālu izglītību ieguvušie mūziķi ir apvienoti ansamblī  "Concerto Concitato", kas specializējas baroka laika vokāli instrumentālajā mūzikā – šī ansambļa dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs ir Andris Gailis.8


Senās mūzikas ansambļa "Canto" repertuārs

(..)"Kā no cita laikmeta ienāca viņi – Svešvalodu fakultātes senās mūzikas ansambļa "Canto" dziedātāji, tērpušies renesanses laika apģērbos. Sākas dziesma. Uz brīdi it kā pārceļamies tālajā renesansē. Katrā dziesmā savs pārdzīvojums. Te skumjas, te liriski akordi, te dzirkstošas asprātības un līksme".16

"Canto" izpildījumā mūzika ir daudzveidīga, emocionāla, nesamākslota. Tādu to izjūt visi ansambļa dalībnieki.

Ansambļa repertuārā pārsvarā tiek ietverti renesanses mūzikas laikmeta komponistu garīgo un laicīgo žanru vokālie skaņdarbi.2 Tajos tiek apvienotas garīgās un laicīgās mūzikas tradīcijas. Skaņdarbi tiek izpildīti galvenokārt angļu un vācu valodā, mazāk franču, itāļu un citās valodās.

Papildus senajai mūzikai "Canto" repertuārā ir arī latviešu orģinālmūzika. Piemēram, 1991. gadā komponiste Ilze Arne ansamblim veltījusi mesu "Canto"5, savukārt 2000. gadā etnomuzikoloģe Anda Beitāne tam veltījusi muzikālu darbu "Stilu spēles".24

Šobrīd ansamblis koncertprogrammās ietver asprātību un spraigu vitalitāti kvalitatīvas mūzikas un scēnisku izdarību kontekstā. Parasti klausītāji tiek ne tikai izklaidēti, bet arī atsevišķi iepazīstināti ar katru sacerējumu un tā autoru, kā arī ar laikmetu kopumā, sniedzot koncentrētus un atraktīvus komentārus. Tādējādi programmas pievienotā vērtība ir arī tās izglītojošā daļa.10 Šāds risinājums – pirms uzstāšanās iepazīstināt klausītājus ar izglītojošo daļu – ir ticis izmantots jau kopš "Canto" dibināšanas brīža.

Ansambļa programma parasti tiek gatavota, izvēloties visdzīvespriecīgākos renesanses laika sacerējumus ar raibu un pikantu tematiku visdažādāko autoru atspoguļojumā – sākot ar skandalozo Tjūdoru dinastijas pārstāvi, Anglijas karali Henriju VIII (Henry Tudor, 1491–1547), kurš savos madrigālos (renesanses mūzikas forma) sajūsminās par daiļo dāmu un apdzied jautru laika pavadīšanu jaukā kompānijā. Koncertprogrammu papildina Orlando di Laso (1532–1594) vispopulārākie, lai gan parupjie, madrigāli "Matona mia cara" un Kloda Ležēna (~1528–1600) dziesmiņa par kādas negantas blusas sagādātajām ciešanām.10

Publika tiek iepriecināta arī ar dažu labu mazāk pazīstamu skaņražu palaidnībām, tai skaitā Tomasa Vautora (1590–1625) ironiju par jaunas meitenes prieku gaidāmo kāzu sakarā, Filipo Adzajolo (~1530–1569) dažādos rakursos pētīto donnu, gan arī veselu rindu renesanses hitu, piemēram, Pjēra Pasero (1532–1594) "Il est bel et bon", ko akadēmiskajā vidē latvisko kā "Sievu pļāpas", Adriāno Bankjēri (1568–1634) slaveno "Kontrapunktu lopiņiem" no madrigālu komēdijas "Festīno", Latvijas izpildītāju vidū ļoti iecienīto anonīmo "Turdjonu" jeb "Virpuli", kurā detalizēti atšifrēta laba vīna un šķiņķa saistība ar gluži tīkamu galvas reiboni, Tomasa Vilkīsa (1576–1623) pamuļķie sacerējumi "Come, sirrah Jack, ho!" ar slavinājumu Trinidādas tabakai un "Since Robin Hood", kas jautri meditē par pamesta šūpuļzirdziņa likteni, kā arī ar citiem skaņdarbiem.10

Ansambļa "Canto" vadītāja Kristīne Gaile atzīmē, ka kopš 2008. gada ansambļa repertuārs ir papildināts ar vairākām agrīnā baroka stila kompozīcijām, kā arī ar mākslinieciskā vadītāja Andra Gaiļa tieši ansamblim "Canto" rakstītiem skaņdarbiem.

"Canto" ar savu izmeklēto, izsmalcināto repertuāru ir priecējis daudzus interesentus, tostarp bērnus; ansamblis koncertējis daudzās pilsētās visā Latvijā – gan skolās, gan pilīs, gan arī pazīstamās Rīgas koncertzālēs un baznīcās.13

Mākslinieciskā vadītāja Kristīne Gaile piemetina, ka ansamblis vairākas reizes piedalījies Rīgas pilsētas svētkos, sniedzot koncertus Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kā arī Rīgas parkos un skvēros. Dažkārt ansamblis tiek aicināts piedalīties dažādu pasākumu ietvaros kā muzikāls sveiciens – vairākkārt LU Botāniskajā dārzā, Morberga vasarnīcā un Aspazijas muzejā. Līdztekus laicīgās mūzikas žanram ansamblis sniedz arī vairākus sakrālās mūzikas projektus, tos atskaņojot Torņkalna baznīcā, Ģipkas baznīcā, Baltezera baznīcā, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā un citur.

"Canto" ik gadu sniedz aptuveni 20–30 koncertus, kuru sarakstu papildina dažādas veiksmīgas piedalīšanās konkursos gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām. Kolektīva radošo un aktīvo darbošanos ansambļa pastāvēšanas laikā ir papildinājušas vairākas nozīmīgas kopdarbības ar dažādiem citiem radošajiem kolektīviem, tostarp populāriem aktieriem, un šo sadarbību rezultātā ir bijusi iespēja uzvest teatralizētus uzvedumus.


Senās mūzikas ansambļa "Canto" sadarbība

Senās mūzikas ansambļa "Canto" pastāvēšanas laikā ir notikusi visnotaļ veiksmīga sadarbība ar dažādiem radošiem kolektīviem – galvenokārt ar Rīgas kultūras un tautas mākslas centra "Mazā ģilde" senās mūzikas ansambli "Ludus"6, ar ko kopdarbība turpinās arī šobrīd, kopīgi piedaloties vērienīgos mūzikas projektos. Ansambļa mākslinieciskā vadītāja Kristīne Gaile kā vienu no tādiem atzīmē 2012. gada decembrī notikušos koncertus "Ziemassvētku mistērija" Rīgas Svētā Pētera baznīcā.

1986. gadā ansamblim "Canto" izveidojās veiksmīga kopdarbība ar aktieri Gundaru Āboliņu, kā rezultātā tapa pirmais uzvedums "Dekamerons", kur aktieru lomās iejutās arī ikviens ansambļa dziedātājs.24 Iestudētā komēdija pulcēja klausītāju pilnu 5. vidusskolas zāli Valmieras mūzikas skolas rīkotajā senās mūzikas festivālā.4 Ansambļa dalībniekus patīkami pārsteidz, ka viņu mērķauditorija ir tieši jaunieši.

1986. gada līdz 1987. gadam ansamblis tika iesaistīts lielākā uzvedumā, ko organizēja tobrīd viens no aktīvākajiem senās mūzikas speciālistiem – diriģents Andris Veismanis. Jaunās režisores Daces Micānes, komponista Jāņa Lūsēna un diriģenta Andra Veismaņa vadībā tapa mistērija par Dantes "Dievišķās komēdijas" tēmu.24

No 1990. gada līdz 1992. gadam ansambļa otrs mākslinieciskais vadītājs bija Andris Gailis. Kopš 1990. gada ansamblis "Canto" aktīvi koncertēja Latvijā, piedaloties dažādos Atmodas pasākumos, arī barikāžu laikā. Aktīvo darbību tas papildināja ar koncertceļojumiem uz Krieviju, koncertējot ar izvērstu koncertprogrammu (Ļeņingrada–Pēterburga), piedaloties senās mūzikas festivālā (Gorkija–Ņižņijnovgoroda), viesojoties un sniedzot koncertus Latvijas vēstniecībā Maskavā.24

No 1992. gada līdz 1994. gadam ansambļa otra mākslinieciskā vadītāja bija Inta Freimane. Šajā laika periodā režisores Māras Ķimeles vadībā tiek iestudēta Andriāno Bankjēri madrigālkomēdija "Festino", kuru uzveda senās mūzikas festivālā Bauskā un atkārtoja Rīgā. Konkrētais uzvedums vēlāk (1996. gadā) tika ierakstīts arī Latvijas Televīzijā režisores Irēnas Gruzītes vadībā, sadarbojoties ar aktieri Pēteri Liepiņu. Uzvedumā piedalījās arī senās mūzikas instrumentālais ansamblis "Ludus"Konkrētais uzvedums ir viens no spilgtākajiem  notikumiem ansambļa "Canto" pastāvēšanas laikā.24

Laikā no 1994. gada līdz 1996. gadam ansambļa otra mākslinieciskā vadītāja bija Antra Dreģe. No 1995. gada līdz 1997. gadam ansamblim "Canto" izvērsusies aktīva, veiksmīga sadarbība ar vīru kori "FraChoRi", tajā skaitā arī kopīgi koncertbraucieni – koncerts par godu 18. novembra Valsts proklamēšanas svētkiem vēstniecībā Prāgā, koncerti Spānijas novadā Galīsijā (kur dalībniekus uzņēma vietējie kori un latviešu čellists Viesturs Vecbaštiks) dalība starptautiskajā polifonijas konkursā "XLV Concorso Polifonico Internationale Guido d’Arezzo" Itālijā, Areco pilsētā.24

No 1996. gada līdz 2001. gadam kā ansambļa otrs mākslinieciskais vadītājs darbojas Andris Nelsons.24

Īpaši jāatzīmē 1999. gads, kad VII Starptautiskās senās mūzikas festivāla ietvaros kopā ar ansambli "Ludus" un aktieriem tika iestudēta Orācio Veki (Orazio Vecchi, 1550–1605) komēdija "L’Amfiparnaso", pie kura veidošanas ar ansambļiem strādāja itāļu režisors, aktieris, teātra vēsturnieks Enriko Pecoli (Enrico Pezzoli), aktieri Ivars Stonins, Dainis Gaidelis un Anta Eņģele.20

Tāpat 1999. gadā ansamblim bija veiksmīga sadarbība ar lektori Karīnu Bērziņu, kā rezultātā tika izveidots koncertlekciju cikls "Nīderlandes māksla un mūzika", kas skanēja vairākās Latvijas skolās, baznīcās un brīvdabas sarīkojumos.13, 24

 "Canto" dibinātāja atceras, ka aizkustinošs un pozitīvām emocijām bagāts ir bijis laiks, kad ansamblis piedalījās meistarklasēs, un to muzikāli pilnveidojuši tādi Eiropā pazīstami senās mūzikas speciālisti kā Maikls Prokters (Michael Procter), Maikls Fīldss (Michael Fields), Evelīna Taba (Evelyn Tubb) (visi no Lielbritānijas) un Manfrēds Kordess (Manfred Cordess) (Vācija).13 Katram no šiem senās mūzikas speciālistiem ir bijusi svarīga loma ansambļa radošajā darbībā.

Ansamblis "Canto" aktīvi piedalās dažādos Rīgas pilsētas organizētos pasākumos, tas ir koncertējis Rīgas 800. gadadienas ieskaņas veltītajā Rīgas torņu mūzikas sarīkojumā kopā ar tādiem muzikālajiem kolektīviem kā "Schola Cantorum Riga", "Sacrum", "Ludus" un citiem.13 2001. gadā bijusi veiksmīga sadarbība ar koklētāju ansambli "Teiksma" koncerta "Noskaņu spēles" ietvaros. Sadarbība ar citiem muzikālajiem kolektīviem turpinās vēl šodien.

Jau kā tradīciju var minēt "Canto" sadarbību ar Bauskas pils muzeju, kas izveidojusies Senās mūzikas pēcpusdienas ietvaros Bauskas pilī. Šo tradīciju muzejs īsteno kopš 2009. gada, piedāvājot klausītājiem augstas klases profesionāļu programmas. Koncertā Bauskas pilī ansamblim "Canto" ir pievienojusies arī 2008. gadā izveidotā baroka mūzikas grupa "Concerto Concitato", kurā muzicē ”Canto” pamatsastāva izpildītāji un citi dziedātāji.19

"Canto" jaunais sastāvs ir debitējis koncertā M. Lutera baznīcā Torņkalnā, tas uzstājas labdarības koncertos, kā arī sadarbojas ar Pētera Vaickovska vadīto ansambli "Dūkņu sils".8

2011. gadā ansamblim "Canto" ir bijusi vienreizēja iespēja kopā ar vokālo grupu "Latvian Voices" papildināt savas prasmes meistarklasē pie pasaulslavenā vīru vokālā kvarteta "The Hilliard Ensemble" – tā tika ierakstīta Latvijas Radio 3 studijā programmas "Klasika" ietvaros.22

Mākslinieciskā vadītāja Kristīne Gaile atzīmē "Canto" dalību, pārstāvot Rīgu 2013. gadā notikušajās Vīlandes Mazajās Hanzas dienās Igaunijā. Festivāla laikā ansamblis piedalījies svētku gājienā, sniedzis divus solokoncertus, izpelnoties klausītāju atsaucību ne tikai par vokālo sniegumu, bet arī par vadītāja Andra Gaiļa uzrunu klausītājiem igauņu valodā.

Kopdarbībā ar muzikālajiem ansambļiem un aktieriem ansamblis "Canto" ir piedzīvojis vairākus nozīmīgus notikumus un sasniegumus. 


Nozīmīgākie ansambļa sasniegumi

Ansambļa pastāvēšanas laikā sastāvs ir bijis mainīgs, un, lai arī šobrīd dalībnieku skaits ir neliels, "Canto" sasniegumi ir ievērojami. Panākumi gūti ar kolektīva dalībnieku lielo entuziasmu un prieku par to, ko viņi dara.

"Canto" ir biežs viesis Senās mūzikas festivālos Bauskā un daudzās Latvijas pilīs, tas piedalījies arī dažādos citos festivālos, konkursos un koncertos Latvijā, Vācijā, Austrijā, Francijā, Čehijā, Polijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā un citās valstīs.10

Kā viens no nozīmīgākajiem ansambļa sasniegumiem ir tas, ka 1991. gadā "Canto" tika uzaicināts "Radio Bremen", lai ierakstītu radio studijā vairākas dziesmas, kā arī  Brēmenes Domā izpildītu vēsturiskos ievērojamākā Hanzas pilsētu savienības laika Rīgas vācu komponista J. V. Mēdera skaņdarbus. Tas uzskatāms par pirmo šī autora mūzikas izpildījumu Latvijas mūziķu interpretējumā.13 Klausītāji tika iepazīstināti ar divām J.V. Mēdera kompozīcijām ("Gott, mein Herz ist bereit" un "Auf Martas Ver kundigung") un M. Krusiusa darbu "Harmonia Sacra".3

Nedaudz vēlāk, 1997. gadā, ansamblis kļuva par vienu no Eiropā prestižā starptautiskā konkursa "XLV Concorso Polifonico Internationale Guido d’Arezzo" laureātu, iegūstot 3. vietu vokālo ansambļu kategorijā.13 Šajā pašā gadā tiek ierakstīts kompaktdisks ar 17. gs. Rīgas komponistu skaņdarbiem.

2013. gadā LU Senās mūzikas ansamblis "Canto" nosvinēja savu 30 gadu jubileju ar vērienīgu koncertu "Zefiro Torna" Spīķeru koncertzālē. Koncertā tika atskaņotas renesanses un baroka mūzikas pērles – skaņdarbi, kas ir bijuši īpaši nozīmīgi ansambļa pastāvēšanas laikā, kā arī tie, kas tapuši par godu šai nozīmīgajai jubilejai (skat. video: koncerta 1. daļa un 2. daļa).

2013. gadā ansamblis "Canto" ieguva 3. vietu Latvijas vokālo ansambļu konkursā pusprofesionālo vokālo ansambļu grupā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku ietvaros Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā "Mazā ģilde". Par Latvijas labākā vokālā ansambļa titulu un Dziesmu un deju svētku Lielo balvu cīnījās 30 vokālie ansambļi.21 Ansambļa vadītāja Kristīne Gaile norāda, ka lauri tika plūkti ar mākslinieciskā vadītāja Andra Gaiļa rakstīto skaņdarbu tieši ansamblim "Canto". Dziesmu un deju svētku ietvaros nozīmīga bijusi arī dalība vokālo ansambļu sakrālās mūzikas koncertā "Latviešu psalmu dziedājumi", ko ierakstīja Latvijas Radio 3 studijā programmas "Klasika" ietvaros.23

"Canto" nākotnes sapnis ir saistīts ar aktīvu uzstāšanos ārpus Latvijas robežām, piedaloties dažādos konkursos un festivālos, iegūstot jaunus, nozīmīgus titulus. Šobrīd aktīva piedalīšanās starptautiskos pasākumos nav iespējama finansiālo apstākļu dēļ, jo ansambļa pastāvēšana tiek finansēta no LU un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta līdzekļiem. Dalībnieki paši iesaistās jaunu tērpu tapšanā, ieguldot savus personīgos līdzekļus.

Ansamblis "Canto" ir viens no unikālākajiem senās mūzikas vokālajiem ansambļiem Latvijā, kas sniedz neaizmirstamu muzikālu piepildījumu, atrodot īsto ceļu uz klausītāju sirdīm.


Atsevišķi ansambļa "Canto" populārākie ieraksti klausāmi ŠEIT.



Senās mūzikas ansambļa "Canto" CV

1982
Dibina LU senās mūzikas ansambli "Canto"

1985
Pirmā dalība XIX Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos

1986
Ieraksta Andriāno Bankjēri madrigālkomēdiju "Festino"

1988
No "Canto" pamatsastāva atdalās senās mūzikas instrumentālais ansamblis "Ludus"

1997
3. vieta 45. Starptautiskajā polifoniskās mūzikas konkursā "Guido d'Arezzo Areco" (Itālija)

1999
Iestudē Orācio Vekki madrigālkomēdiju "L’Amfiparnaso"

2008
Izveido divus neatkarīgus sastāvus – "Canto" un "Concerto Concitato"

2011
Dalība meistarklasē pie senās mūzikas vokālās grupas "The Hilliard Ensemble" kopā ar vokālo grupu "The Latvian Voices" Latvijas Radio studijā

2013
3. vieta Latvijas vokālo ansambļu konkursā Pusprofesionālo vokālo ansambļu grupā XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētkos
30 gadu jubilejas koncerts "Zefiro Torna" Spīķeru koncertzālē



Mākslinieciskie vadītāji

1982–1987
Irēna Nelsone, Jānis Sīlis

1987–1990   
Irēna Nelsone, Andris Gailis 

1990–1992    
Andris Gailis

1992–1994    
Irēna Nelsone, Inta Freimane

1994–1996    
Irēna Nelsone, Antra Dreģe

1996–2001    
Irēna Nelsone, Andris Nelsons

2001–2007    
Irēna Nelsone, Andris Gailis

2008–pašlaik    
Kristīne Gaile, Andris Gailis




1Auziņa, M. Cauri gadsimtiem. Padomju Jaunatne, Nr.214, 1988, 10. nov.
2Gūte, Inese. Senās mūzikas interpretācijas iespējas vispārizglītojošā skolā : maģistra diplomreferāts ; zinātniskā darba vadītāja  Irēna Nelsone. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija. Rīga : JVLMA, 2008. 58 lpp.
3Jakuška, Inta. "Kā klājas, muzikālā Hanza? ". Diena, Nr.192, 1991, 3. okt., 3.lpp.
4Kalnačs, Jānis. Pirmoreiz Latvijā Commedia del’arte. Liesma, Nr.22, 1999, 17. jūl.
5Klotiņa, Anda. Iepazīstieties: "CANTO". Padomju Jaunatne [tiešsaiste]. Nr.22, 1985, 31. janv., 4.lpp.
6Kultūra Rīga. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments [tiešsaiste]. Rīga, 2013. Pieejams: http://www.kultura.riga.lv/public/32150.html
7Latvijas Universitāte.  Latvijas Universitātei  80 : konferences referātu tēzes. Zin. red.: Heinrihs Strods... [u.c.]. Rīga : Latvijas Universitāte, 1999. 243 lpp.
8Latvijas Universitāte. Senās mūzikas ansamblis "Canto" [tiešsaiste]. Latvijas Universitāte, 2013. Pieejams: http://www.kultura.lu.lv/kori/canto/
9Latvijas Universitātes senās mūzikas ansamblis "Canto" [skaņu ieraksti] [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.canto.lv/recordings.html
10Latvijas Universitātes senās mūzikas ansamblis "Canto" [tiešsaiste]. [Pieejams: http://www.canto.lv/
11Latvijas Universitātes svarīgāko notikumu hronika : (1940–1993). J. Stradiņš, A. Varslavāns, J. Porietis, I. Ondzule, Dz. Cēbere. Rīga : Latvijas Universitāte, 1994. 87 lpp.
12Latvijas Valsts universitātes vēsture, 1940–1990 = History of the State University of Latvia, 1940–1990. Sast., zin. red. Heinrihs Strods. Rīga : Latvijas Universitāte, 1999. 562 lpp.
13LU Senās mūzikas ansamblis = Early Music Group "Canto" : [buklets]. Rīga.
14LU Senās mūzikas ansambļa "Canto" 30 gadu jubilejas koncerts Spīķeros : [1.video] [tiešsaiste]. Rīga, 2013. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=fSU_hWEnjzA
15LU Senās mūzikas ansambļa "Canto" 30 gadu jubilejas koncerts Spīķeros : [2.video] [tiešsaiste]. Rīga, 2013. Pieejams: http://www.youtube.com/watch?v=Y6a1Tt0A4NU
16Rūsiņa, Lolita. Sapņi klavesīna pavadījumā. Padomju Students, Nr. 34, 1986, 12. jūn., 2.lpp.
17Sīlis, Jānis. Es dziedu. Padomju Students, Nr.9, 1985, 21. nov., 3.lpp.
18Skujiņa, V. Valodas darba tradīciju turpinot. Cīņa, Nr.248, 1987, 27. okt. 4.lpp.
19Ušča, Aina. Senās mūzikas profesionāļi koncertē Bauskas pilī. Bauskas dzīve [tiešsaiste], 2010, 7. jūl. Pieejams: http://bauskasdzive.diena.lv/news/article.html?xml_id=14830
20VJJC Koklētāju ansamblis "Teiksma" un LU Senās mūzikas ansamblis "Canto" : Trīs Ziemassvētku noskaņās : [buklets]. Rīga, 1999.
21Kultūra Rīga. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments [tiešsaiste]. Rīga, 2013. Pieejams: http://www.iksd.riga.lv/public/53903.html
22Latvijas Radio 3 – Klasika [tiešsaiste]. Rīga, 2013. Pieejams: http://www.latvijasradio.lv/program/3/2011/04/20110427.htm
23Latvijas Radio 3 – Klasika [tiešsaiste]. Rīga, 2013. Pieejams: http://www.latvijasradio.lv/program/3/2013/07/20130706.htm.
24Nelsone, Irēna. Ansambļa "Canto" 30 gadu jubileja: [prezentācija]. 2012.